\*33 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

āiga 1 *33 s

(a) aeg ▫ laiks (hronometriskais)
  • āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks; ēdrõm|āiga õitseaeg ▫ ziedu laiks; īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks; i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks; i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks; kikīd|āiga kukelaulu aeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi; kīela | āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks; kildõb|āiga külviaeg ▫ sējas laiks; kindtõb|āiga künniaeg ▫ aramais laiks; laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks; lȭinagst|āiga lõunaaeg ▫ pusdienlaiks; ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks; na’ggõrd|võttõb|āiga ~ na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks; pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks; sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks; si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks; sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks; sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks; ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks; ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks; vešpõr|āiga videvikuaeg ▫ mijkrēšļa laiks; vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks; vīļa|je’ltõb|āiga viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas laiks
  • kievādi āiga kevadine aeg ▫ pavasara laiks; si’gži āiga sügisene aeg ▫ rudens laiks; sõ’vvi āiga suvine aeg ▫ vasaras laiks; talli āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks; obāz āiga hiline aeg ▫ vēls laiks; parāz āiga paras aeg ▫ piemērots laiks; pe’rri āiga viimane aeg ▫ pēdējais laiks; vāldiž āiga vaba aeg ▫ brīvs laiks; varāz āiga varane aeg ▫ agrs laiks; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; je’dsõ aigõ enneaegu ▫ pirms laika; kōgiņ aigõ kaua aega ▫ ilgu laiku; strēk aigõ tükk aega ▫ kādu laiku; se võtāb aigõ see võtab aega ▫ tas prasa laiku; amūst āigast ammust ajast ▫ kopš seniem laikiem; siedaig sǭņõ seni, selle ajani ▫ līdz tam laikam; sīest āigast sellest ajast ▫ kopš tā laika; mingiz āigaks mõneks ajaks ▫ uz kādu laiku; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā; kievādiz āigal kevadisel ajal ▫ pavasara laikā; kōgiņ āigal pika aja jooksul ▫ ilgā laikā; õigiz āigal õigel ajal ▫ īstā laikā; perīz āigal viimasel ajal ▫ pēdējā laikā; sīel āigal sel ajal ▫ tolaik; sīel eņtš āigal samal ajal ▫ tanī pašā laikā; tīe āigal töö ajal ▫ darba laikā; päuvõ āigis päeva ajal ▫ dienas laikā; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; aigõ pi’ds aegamööda ▫ laika gaitā; aigõ vībtõ aega viita ▫ kavēt laiku; aigõ võttõ aega võtta ▫ paņemt laiku; pitkā āiga igavus ~ igav ▫ garlaicība ~ garlaicīgi 9Ro9; E IC; D22
  • Ni u’m āiga. Nüüd on aeg. ▫ Nu ir laiks. Āiga ä’b vȯ’dlõ. Aeg ei oota. ▫ Laiks negaida. Āiga u’m jūsõ. Aeg on käes. ▫ Laiks ir klāt. Tä’m āiga u’m le’bbõ. Ta aeg on läbi. ▫ Viņa laiks ir cauri. Mi’n āiga u’m täuž. Mu aeg on täis. ▫ Mans laiks ir galā [~ pilns]. Jegāī’dõn eņtš āiga. Igaühel oma aeg. ▫ Katram savs laiks. Āiga lopūb. Aeg lõppeb. ▫ Laiks beidzas. Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. Kogu aeg on ta silma all. ▫ Visu laiku viņš ir acu priekšā. Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. Praegu on inimestel rikas aeg. ▫ Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks. Ta tu’ļ riktig āigas. Ta tuli õigel ajal. ▫ Viņš atnāca īstajā laikā. Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. Siis tema aegadel, kui ta on laps olnud, siis nad on käinud Tsälmõtis lambakarjas. ▫ Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmupi ganīt aitas. Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Selline korjamine koguduste kaudu võtab aega. ▫ Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku. Mi’nnõn u’m pitkā āiga Mul on igav. ▫ Man ir garlaicīgi. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. Mul ei ole aega mitte jalgagi toast välja astuda [~ minna]. ▫ Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas. KK77a; KK78; 1986/17; 152.2/9
(b) ilm ▫ laiks, laika apstākļi
  • bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; ka’žži āiga märg ilm ▫ slapjš laiks; kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks; kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; knaš āiga ilus ilm ▫ skaists laiks; lem āiga soe ilm ▫ silts laiks; ōḑig āiga palav, haudes ilm ▫ karsts, sutīgs laiks; sitā āiga halb [~ sitt] ilm ▫ slikts [~ sūdīgs] laiks; vī’mi āiga vihmane ilm ▫ lietains laiks
  • Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ. Selline ilm, et koergi ei või välja minna. ▫ Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā. Āiga kīerõb. Ilm pöörab. ▫ Laiks mainās. Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Täna lubati head ilma. ▫ Šodien solīja labu laiku. Lem āigaks vȯzā rikābõb . Sooja ilmaga liha rikneb. ▫ Siltā laikā gaļa bojājas. 502.2; KK78b23
āiga 2 *33 s

(a) mõõde ▫ mērs

(b) mõõt ▫ izmērs
  • kǟngad|āiga kingamõõt ▫ kurpju izmērs
  • aigõ võttõ mõõtu võtta ▫ noņemt mēru; āiga pie’rrõ mõõdu järgi ▫ pēc izmēra Jh3.34
  • Āndiz āiga, mingiz u’m vajāg. Anti mõõt, millist on vaja. ▫ Iedeva [tādu] izmēru, kādu vajag. 86b3
(c) määr ▫ likme
āina|āiga *33 s heinaaeg ▫ siena laiks ≈ āinad|āiga
  • Ne’i tulāb āinaāiga ja ta nä’gțõb eņtš knaššõmtõ. Nii tuleb heinaaeg ja ta näitab oma ilu. ▫ Nu nāk siena laiks, un tas rāda savu skaistumu. KK77b
āinad|āiga *33 s heinaaeg ▫ siena laiks ≈ āina|āiga
ārga *33 adj arg ▫ bailīgs
  • ārga nekā lāmbaz arg kui lammas ▫ bailīgs kā aita KK77
  • Ārga rištīng mie’rmī’ekõks ä’b kõlb. Arg inimene meremeheks ei kõlba. ▫ Bailīgs cilvēks neder par jūrnieku.
arm|āiga *33 s rahuaeg ▫ miera laiks
brūokst|āiga *33 s keskhommik ▫ brokastlaiks
drǭkõl|lānga *33 s traagelniit ▫ diegs sadiegšanai, trākldiegs
ēdrõm|āiga *33 s õitseaeg ▫ ziedu laiks KK77b
īe|āiga *33 s ööaeg ▫ nakts laiks
i’lzõ|nūzimiz|āiga *33 s ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks
i’mtõm|āiga *33 s imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks
jei|āiga *33 s jääaeg ▫ ledus laikmets
jēngõd|āiga *33 s hingedeaeg ▫ veļu laiks = jēngõd74.38
jūomn|āiga *33 s jook ▫ dzēriens, dzira
  • kǭraz jūomnāiga – seļļi, mis ä’b ūo ma’gḑi, mis u’m vastõ mõru jook – selline, mis ei ole magus, mis on vastik ▫ rūgts dzēriens – tāds, kas nav salds, kas ir pretīgs; ma’gḑi jūomnāiga magus jook ▫ salds dzēriens; ve’ggi jūomnāiga vägev jook ▫ stiprs dzēriens KK77a
  • Mie’rrõ u’m võtāmõst jūomnāiga īņõz. Merele tuleb võtta jook kaasa. ▫ Jūrā jāņem dzēriens līdzi. Vāškizõn jūotõb jūomnaigõ. Vasikale joodetakse jooki. ▫ Teļam dod dzert dziru. Vāškizt jūotõb jūomnāigaks. Vasikat joodetakse joogiga. ▫ Teļu dzirda ar dziru.
kabāt|pūnga *33 s rahatasku ▫ maks, kabatas portfelis
kāiba *33 s kaebus ▫ sūdzība, apsūdzība
  • kaibõ nustõ kaebust esitada ▫ iesūdzēt, celt sūdzību
kǟngad|āiga *33 s kingamõõt ▫ kurpju izmērs
kīela|āiga *33 s kellaaeg ▫ pulksteņa laiks
  • Mis kīelaāigal? Mis kellaajal? ▫ Cikos?
kikīd|āiga *33 s kukelauluaeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi,
  • e’žmi kikīd āiga esimene kukelaul ▫ pirmie gaiļi; tuoi kikīd āiga teine kukelaul ▫ otrie gaiļi 152.1
kīla|āiga *33 s külviaeg ▫ sējas laiks
kildõb|āiga *33 s külviaeg ▫ sējas laiks KK78a13
kīndõr|āiga *33 s küünramõõt ▫ olekts mērs KK78b15
kindtõb|āiga *33 s künniaeg ▫ aramais laiks KK78a13
kubīk|āiga *33 s ruumimõõt ▫ tilpuma mērs L3:15.2
ku’ddimiz|āiga *33 s kudemisaeg ▫ nārsta laiks
lānga *33 s

(a) lõng ▫ dzija
  • langõ vērbikšõ lõnga kedrata ▫ vērpt dziju
  • Sūrnõ’ggõlõn, ku pa’ņ villizt langõ pälõ, si’z rǭžki villiz lānga tutkām te’i kǭ’dkȭrdiņ. Kui suurele nõelale pandi villast lõnga taha, siis natuke pandi lõnga ots kahekorra. ▫ Kad lāpāmadatā tika ievērta vilnas dzija, tad dzijas gals nedaudz tika salikts divkārši. Langõ viedāb (~ panāb) nõ’ggõl tagān. Lõnga veetakse (~ pannakse) nõela taha. ▫ Dziju iever (~ ieliek) adatā. 151.1/21; KK78
(b) niit -i ▫ diegs = umž|lānga
  • Lānga pu’gtizt nõ’ggõlõn tagān. Niit pisteti nõelale taha. ▫ Diegs tika ievērts adatā.
laps|āiga *33 s lastevoodi ▫ pēcdzemdību periods
laps|kandtõb|āiga *33 s lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks
lǟ’nd|āiga *33 s minevik ▫ pagātne
le’b|āiga *33 s läbimõõt ▫ caurmērs, diametrs
  • eņtš kim tsentimettõrt ja’mdit ne’i le’bāigas oma kümme sentimeetrit jämedust nii läbimõõdus ▫ savu desmit centimetru biezums tā diametrā 151.1
līnga *33 s ling ▫ linga
lǭt|āiga *33 s palvetund ▫ aizlūgums
  • Mi’n izā pidīz lǭtāiga. Mu isa pidas palvetunni. ▫ Mans tēvs noturēja aizlūgumu.
lȭiga *33 s liig ▫ lieks
  • lȭiga vȯ’lmi silmakirjalikkus ▫ liekulība
lȭinagst|āiga *33 s keskpäev, lõunaaeg, lõuna ▫ pusdiena, pusdienlaiks
  • je’dmõl lȭinagstāigõ enne lõunat ▫ priekšpusdienā; pierrõ lȭinagstāigõ pärast lõunat ▫ pēcpusdienā
ma’gḑi|sīemn|āiga *33 s magusroog ▫ saldais ēdiens
ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga *33 s magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks
maks|āiga *33 s maksetähtaeg ▫ samaksas termiņš
muini|āiga *33 s muinasaeg ▫ senatne ≈ muiniz|āiga
muiniz|āiga *33 s muinasaeg ▫ senatne ≈ muini|āiga
na’ggõrd|võttõb|āiga *33 s kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks = na’ggõrd|võttõks|āiga
na’ggõrd|võttõks|āiga *33 s kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks = na’ggõrd|võttõb|āiga
nǟlga|āiga *33 s näljaaeg ▫ bada laiks
  • Nǟlgaāigad at vȯnnõd vanāst, ku i’z ūo sīedõ. Näljaajad on olnud vanasti, kui ei olnud süüa. ▫ Bada laiki ir bijuši senatnē, kad nav bijis, ko ēst.
neitsõ|āiga *33 s neitsipõlv ▫ jaunavība
no’vdõb|āiga *33 s

(a) puhkus, puhkamine ▫ atpūta = novāndõks

(b) puhkus, puhkuseaeg ▫ atvaļinājums
optõb|āiga *33 s õppeaeg ▫ mācību laiks
ȭ’dõg|āiga *33 s õhtuaeg ▫ vakara laiks
paik|lānga *33 s nõelelõng ▫ lāpāmdiegs
paldīņ|āiga *33 s nüüdisaeg ▫ tagadne
past|āiga *33 s paastuaeg ▫ gavēņa laiks
  • Või si’nnõn u’m pastāiga? Kas sul on paastuaeg? ▫ Vai tev ir gavēņa laiks? KK77 a
pie’rrõ|lȭinagst|āiga *33 s pärastlõuna ▫ pēcpusdiena
pīnda|āiga *33 s pindala ▫ platība
pițkīz|āiga *33 s pikne ▫ negaiss
pivād|āiga *33 s pühadeaeg ▫ svētku laiks
pō’dõn|āiga *33 s leitsak ▫ tveice
  • Pō’dõn āiga u’m seļļi kīebi ōḑig āiga, lǟlam āiga. Leitsak on selline palav, haudes aeg, raske aeg. ▫ Tveice ir tāds karsts, sutīgs laiks, smags laiks.
ri’ggõ|nītõb|āiga *33 s rukkilõikus ▫ rudzu pļauja
rōda|āiga *33 s rauaaeg ▫ dzelzs laikmets
sidāmt|āiga *33 s keskaeg ▫ viduslaiki
sīemiz|āiga *33 s eine, söögiaeg ▫ azaids, ēdienreize
  • sīemizaigõ pi’ddõ einestada ▫ ieturēt azaidu Jh21.12
sīemn|āiga *33 s

(a) söök, söögipoolis ▫ ēdiens, pārtika
  • sigā (~ sigād) sīemnāiga seasöök ▫ cūkēdiens KK78
  • Sīemnāiga lopīz. Söök sai otsa. ▫ Ēdiens beidzās. Seļļi sīemnāiga ä’b lǟ kurkstõ mǭ’zõ. Selline söök ei lähe kurgust alla. ▫ Tāds ēdiens neiet pa rīkli lejā. Sigā sīemnāiga u’m švakkõ: se set u’m seļļi sigād sīemnāiga. Seasöök on vilets: see on vaid selline seasöök. ▫ Cūkēdiens ir slikts: tas ir tikai tāds cūku ēdiens. Ma panāb sīemnāiga vi’zzõ, algõ kärmizt läkkõd si’zzõl. Ma katan söögi kinni, ärgu kärbsed mingu sisse. ▫ Es pārklāju ēdienu, lai mušas neiet iekšā. KK78; KK78a70
(b) roog, toit ▫ ēdiens, ēdienreize
  • ma’gḑi sīemnāiga magustoit ▫ saldais ēdiens 86a2
  • Tämpõ lȭinastāigal vȯ’ļtõ kuolm sīemnaigõ. Täna lõunal oli kolm rooga. ▫ Šodien pusdienās bija trīs ēdieni.
sigā|taptõb|āiga *33 s seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks
si’gž|āiga *33 s sügisaeg ▫ rudens laiks
sitā|vie’dtõb|āiga *33 s sõnnikuveoaeg ▫ mēslu vešanas laiks
skūol|āiga *33 s koolipõlv ▫ skolas gadi
sõ’v|āiga *33 s suveaeg ▫ vasaras laiks
sõ’vvõ|va’it|āiga *33 s suvevaheaeg ▫ vasaras brīvlaiks
tīe|āiga *33 s tööaeg ▫ darbalaiks
  • sūorantõd tīeāiga piiratud tööaeg ▫ ierobežots darbalaiks
touvõ|āiga *33 s maruilm, rajuilm ▫ vētrains laiks
ulz|a’jtõb|āiga *33 s (liivlaste) väljaajamisaeg (1915–1919) ▫ (lībiešu) izdzīšanas laiks (1915.–1919.)
umž|lānga *33 s õmblusniit ▫ diegs šūšanai
  • Umžlānga vȯ’ļ vērbikštõt lānga, umbõltõb lānga, pīenti lānga; lināst vērbikštõt ja pie’rrõ kīerdõt ve’l kǭ’dõ kīerõ. Õmblusniit oli kedratud lõng, õmblusniit, peenike niit; linast kedratud ja pärast veel korrutatud kahte keerdu. ▫ Diegs šūšanai bija vērpta dzija, šūšanas diegs, smalks diegs; no liniem vērpts un pēc tam šķetināts vēl divās šķeterēs. 151.1/21
ūomõg|āiga *33 s hommikune aeg ▫ rīta laiks
va’it|āiga *33 s vaheaeg ▫ pārtraukums, starplaiks, brīvdienas
  • ūdāigast va’itāiga uusaasta vaheaeg (koolis) ▫ jaungada brīvdienas 502.2
  • Si’z tu’ļ pitkā va’itāiga. Siis tuli pikk vaheaeg. ▫ Tad nāca tāds garš pārtraukums. Paldīņ ä’b ūo mingizt tīedõ, mi’nnõn u’m seļļi va’itāiga. Praegu ei ole mingit tööd, mul on selline vaheaeg. ▫ Patlaban nav nekāda darba, man ir tāds pārtraukums. K83
va’ŗt|āiga *33 s valveaeg ▫ sardzes laiks Mt24.43
vǟ’rgõd|āiga *33 s orjaaeg ▫ vergu laiki
ve’jdõb|āiga *33 s kalastusaeg ▫ zvejas laiks
ve’jmiz|āiga *33 s püügihooaeg ▫ zvejas laiks
vešpõr|āiga *33 s videvik, videvikuaeg ▫ mijkrēslis, mijkrēšļa laiks
  • Īeb vešpõrāigaks, tulāb ȭ’dõg jū’rõ. Läheb videvikuks, õhtu tuleb peale. ▫ Nāk mijkrēslis, nāk vakars klāt. KK78
vīļa|āiga *33 s lõikusaeg ▫ ražas laiks
vīļa|je’ltõb|āiga *33 s viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas darbu laiks KK78a13
vīļa|võttõb|āiga *33 s viljakoristusaeg ▫ ražas novākšanas laiks 79/7
vȯdāgizt|āiga *33 s keskhommik ▫ brokastlaiks
vȯzā|sīemn|āiga *33 s lihatoit ▫ gaļas ēdiens = vȯzā|tuoit
võ’l|jūomn|āiga *33 s nõiajook ▫ burvju dzēriens

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra